fbpx

Der zināt

Pacientu tiesības un pienākumi

Rūpējies un esi atbildīgs par savu veselību!
Uzticies, bet Tev ir iespēja izvēlēties!

Pacienta veselības aprūpi organizē ģimenes ārsts – veic darbspējas ekspertīzi, risina jautāju par pēctecīgas ārstniecības nodrošināšanu pacientam.

Katram iedzīvotājam ir tiesības izvēlēties ģimenes ārstu, izvēli apstiprinot ar reģistrāciju pie izvēlētā ārsta un noslēdzot savstarpēju vienošanos. Katrs iedzīvotājs var būt reģistrēts tikai pie viena ģimenes ārsta.

Savu iespēju un zināšanu robežās sniedz ārstējošam ārstam informāciju:

  • kas nepieciešama ārstniecības nodrošināšanai;
  • par savām slimībām, kas var apdraudēt citu personu dzīvību vai veselību;
  • par iepriekš dotajām piekrišanām un atteikumiem attiecībā uz ārstniecību;
  • par ārstniecības laikā notikušajām veselības stāvokļa izmaiņām

Lai saņemtu ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus – speciālistu konsultācijas, diagnostiskos izmeklējumus, dienas stacionāra pakalpojumus, maksājot tikai pacienta iemaksu, ir jābūt ģimenes ārsta vai ārsta – speciālista nosūtījumam.

Katrā ārstniecības iestādē ir rinda uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem un katrā iestādē rindas garums ir atšķirīgs, līdz ar to Tev ir tiesības vērsties jebkurā citā ārstniecības iestādē (kura ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu), kur rinda ir visīsākā, lai saņemtu nepieciešamo pakalpojumu. Informāciju par rindu garumu konkrētās ārstniecības iestādēs iespējams saņemt mājaslapā www.rindapiearsta.lv vai zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas tālruni 80001234 (darba dienās 8:30-17:00).

Ārstniecības procesu un ārstniecības metodes, tai skaitā stāvokļa izvērtējumu un izmeklējumu apjomu nosaka ārstējošais ārsts. Ja pacientam nav medicīnisku indikāciju neatliekamai speciālista konsultācijai, bet pacients minēto pakalpojumu vēlas saņemt ārpus noteiktās rindas (ātrāk), tad par to jāmaksā kā par maksas pakalpojumu.

Ja esi piekritis piedāvātajam ārstēšanas plānam, ievēro visus ar ārstēšanu un aprūpi saistītos ārstniecības personu norādījumus, ārstēšanās laikā neveic darbības, kas varētu kaitēt veselībai.

Tev ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no slimības rakstura un smaguma.

 

Nekautrējies jautāt!

Ārstniecības iestāde, kurā pacients vērsies, sniedz informāciju par ārstniecības saņemšanas iespējām un termiņiem, kā arī par citām ārstniecības iestādēm, kur var saņemt atbilstošu ārstniecību, samaksas nosacījumiem

Tev ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.

Tev ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.

Tev ir tiesības sagaidīt, ka informācija Tev tiks sniegta saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā vecumu, briedumu un pieredzi. Ja rodas neskaidrības, jautā savam ārstējošam ārstam vai ģimenes ārstam!

Tev ir tiesības pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas), norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību un sociālajiem pakalpojumiem un, ja tas nepieciešams pacienta veselības stāvokļa dēļ, saņemt nosūtījumu uz citu ārstniecības iestādi ārstniecības turpināšanai.

 

Esi informēts!

Tev ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Šī informācija ir publiski pieejama ārstniecības iestādē.

Valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem pacientu iemaksas apmērs ir vienāds. Par pacientu iemaksu un līdzmaksājumiem jautā, zvanot uz bezmaksas tālruņa numuru 80001234 vai iepazīsties mājaslapā www.rindapiearsta.lv.

Maksas pakalpojumu cenrādi nosaka katra ārstniecības iestāde, un cenas dažādās ārstniecības iestādēs var atšķirties. Ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim jābūt novietotam pacientiem redzamā vietā.

 

Kur saņemt palīdzību, ja ārstniecības iestādē radušās problēmas?

Ja Jums ir radušās problēmas ārstniecības iestādē, iesakām tās vispirms risināt kopā ar ārstējošo ārstu, nodaļas vai ārstniecības iestādes vadītāju. Jebkurā gadījumā iedzīvotājiem, kuriem ir radušās šaubas par ārsta darba kvalitāti, nav izskaidrotas tiesības saņemt valsts apmaksātu ārstēšanu vai ir šaubas par pieprasītās samaksas pamatotību, ir tiesības iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā. Plašāku informāciju par iesniegumu izskatīšanu skatīt šeit.

 

Vai iesniegumu Veselības inspekcijā var iesniegt arī nepilngadīga persona?

Arī nepilngadīgas personas var iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā. Lietas izskatīšanu šādos gadījumos Veselības inspekcija veic, piesaistot nepilngadīgas personas likumiskos pārstāvjus.

 

Cik ilgi pēc ārstēšanās es varu iesniegt sūdzību Veselības inspekcijai?

Sūdzību Veselības inspekcijā var iesniegt ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas.

 

Vai varu pieprasīt kompensāciju par veselībai nodarītiem kaitējumiem?

Pacientam ir tiesības no Ārstniecības riska fonda pieprasīt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kas pacienta veselībai nodarīts pēc 2013. gada 25.oktobra, kā arī par ārstniecības izdevumiem – ja ārstniecība bijusi nepieciešama, lai novērstu vai mazinātu pacienta veselībai nodarīto kaitējumu. Iesniegumu Ārstniecības riska fondam var iesniegt Nacionālajā veselības dienestā, Cēsu ielā 31, k-3, 6 ieeja, 4. stāvs, LV-1012, vai arī nosūtīt pa pastu. (iesniegumu var iesniegt arī elektroniski, ja tas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu).

Pacientam par morālu un materiālu kaitējumu, kas nodarīts līdz 2013.gada 25.oktobrim, ir iespējams pieprasīt vienīgi civiltiesiskā kārtā, t.i., iesniedzot prasību tiesā. Šādos gadījumos ir jābūt atzinumam, ka kaitējums ir nodarīts konkrētā ārstniecības iestādē. Veselības inspekcijas izsniegtais atzinums, kas apstiprina vai arī noliedz ārsta vainu, tiek izmantots tiesas darbā, izskatot konkrēto lietu.

 

Vai man ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem?

Pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem. Ar ziņām, kas par pacientu iekļautas medicīniskajos ierakstos un tiek glabātas ārstniecības iestādē, viņš var iepazīties, apmeklējot ārstējošo ārstu ārstniecības iestādē. Ārstējošā ārsta pienākums ir sniegt pacientam saprotamā veidā medicīniskajos ierakstos iekļauto informāciju par pacienta diagnozi, izmeklēšanas un ārstēšanas plānu, par citām ārstēšanas metodēm un slimības prognozi, kā arī izskaidrot medicīniskajos dokumentos izdarīto ierakstu satura nozīmi.

Atbilstoši pacientu tiesību likuma 9.pantam pacientam ir tiesības pieprasīt un saņemt izrakstus, norakstus un kopijas atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim, izņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto. Izrakstus, norakstus un kopijas pacients saņem triju darbdienu laikā no attiecīgā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

Ja pacients maina ģimenes ārstu (primārās veselības aprūpes internistu, primārās veselības aprūpes pediatru), ģimenes ārsts nodod pacienta izraudzītajam ģimenes ārstam pilnīgu informāciju par attiecīgo pacientu.

Medicīniskās dokumentācijas nodošana ir abu ģimenes ārstu kompetencē saskaņā ar normatīvajiem aktiem un līgumu par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

 

Cik ilgi ārstniecības iestāde uzglabā manu medicīnisko dokumentāciju?

Pacienta medicīniskā dokumentācija ārstniecības iestādē ir jāuzglabā 75 gadus pēc pēdējā ieraksta. Par minēto noteikumu ievērošanu atbild konkrētās ārstniecības iestādes vadītājs.

 

Vairāk info:

 

Nodokļu atlaides

Iedzīvotājiem (privātpersonām):

  • Fiziskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās nodokļu atlaides – fiziskas personas apliekamā ienākuma samazinājums par ziedotajām summām nevar pārsniegt 20 % no gūtā apliekamā ienākuma. Atlaides iespējams saņemt, iesniedzot ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarāciju.

Uzņēmumiem:

  • juridiskās personas, kuras ir tiesīgas izmantot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (12.pants) noteiktās nodokļu atlaides – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli var samazināt trīs dažādos veidos. Ziedotājs var izvēlēties tikai vienu no šādiem atvieglojumiem un to piemērot visā pārskata gadā:
    1) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5 % apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem;
    2) neiekļaut ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2 % no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras veiktas VSAOI;
    3) samazināt aprēķināto UIN no dividendēm par 75 % no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātā UIN no dividendēm. Izvēloties 3.veidu – ziedojumu summa nesamazina ar nodokli apliekamo bāzi, bet gan UIN no dividendēm;
  •  Laikposmā no 2020.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim nodokļa maksātājiem pārskata gadā, kas sākas 2020., 2021. un 2022. gadā, ir tiesības samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 85 procentiem no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm (Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma pārejas noteikumu 40.punkts )

VID mājaslapā pieejams metodiskais materiāls ar dažādu situāciju aprakstiem par UIN atvieglojumu piemērošanu, kā arī gadījumiem, kad atvieglojumus nepiemēro.

Kardiorehabilitācijas ārsta ieteikumi sirds slimniekam